Dzejnieks
EDUARDS VEIDENBAUMS
1867-1892
Eduards Veidenbaums
Kā gulbji balti padebeši iet
Kā gulbji balti padebeši iet ,
Tiem vēlētos es līdz tālu skriet,
Tur tālumā, kur ziemas nepazīst,
Kur rozes mūžam zied un nenovīst. -
Kam veltīgi laimību kāro tu, sirds?
Met projām reiz cerības tumšajā kapā:
No saulainām lejām ir mirstīgais šķirts,
Tam jādzīvo asaru dūksnājā slapjā,
Kur dzelži un cirvji bez rimšanas klaudz,
Pēc maizes, pēc pārtikas vergi kur sauc,
No stiprākā samīts, vājāks kur lūst,
Un asins un sviedri ik dienas kur plūst.
Eduards Veidenbaums
Jau ziediem rotātas pļavas
Jau ziediem rotātas pļavas,
Jau dziesmām viļņojas gaiss,
Gaišs zaļums sedz kalnus un gravas:
Klāt maijmēness debešķīgais.
Jau dziesmām viļņojas gaiss,
Gaišs zaļums sedz kalnus un gravas:
Klāt maijmēness debešķīgais.
Un saule tik mīļi, tik spoži
Pie skaidrā ziluma mirdz,
Un lapoti meži tik koši,
Un līksmi pukst cilvēkam sirds.
Pie skaidrā ziluma mirdz,
Un lapoti meži tik koši,
Un līksmi pukst cilvēkam sirds.
No putekļiem ārā, no dūmiem
Mūs ziedošais pavasars sauc;
Gals bēdām un sirdēstiem drūmiem,
Vēl pasaulē prieku ir daudz.
Mūs ziedošais pavasars sauc;
Gals bēdām un sirdēstiem drūmiem,
Vēl pasaulē prieku ir daudz.
Pavasaris, ziedoša pļava, smaidošie cilvēki, saulainums
Eduards Veidenbaums
Mosties, mosties reiz, svabadais gars!
Mosties, mosties reiz, svabadais gars,
Celies un salauzi kalpības spaidus,
Atpestī cietējus, klusini vaidus -
Mosties reiz, brīvības cēlajais gars!
Celies un salauzi kalpības spaidus,
Atpestī cietējus, klusini vaidus -
Mosties reiz, brīvības cēlajais gars!
(...)
